crochet doll / tamboreetas lelles

Tāds neliels hobijs parādījies gaidot Paulu un turpinās pēc Paulas piedzimšanas.
Pirmais tapa zilais lācis. Ir ņēmis nevisai labu galu - suns apstrādāja ausi. Pirms tam bija šāds -

Tālāk, lasot blogus, skatot pinterest, tapa pirmā lelle, brāļa meitai Esterei -

Tā viņa aizceļoja pie Esteres uz Norvēģiju uz 2013.gada Ziemassvētkiem :)

Pa vidu ir tapis zaķis, būs jānofočē.

Baigi gribējās balerīnu uztaisīt, tapa 2014.gada vasarā balerīna. Aizceļoja kopā ar Esteri jūnijā uz Norvēģiju.

Izrādās patīk arī dvīņiem - Oliveram un Elizabetei :D

Arī nāru baigi gribējās uztaisīt...uztapa... un tā paliek Paulai. Ir tur savas kļūdiņas.

Bet nu, kļūdas ir apzinātas un var tikt pilnveidotas  ;)

Nākama jau tapa lelle pārdošanai - 45cm gara melnmate. Cerams, ka atradīs sev jaunu draudzeni, lai gan man pašai patīk, žēl būs šķirties :D

Uz doto brīdi to mazāka meitene - rudmate ... arī ceru, ka atradīs sev jaunu draudzeni...foto sekos.

P.S.
Ir iespēja arī pasūtīt sev vēlamu lelli - matu krāsa, garums, ādas krāsa, apģerbs....viss ir apspriežams. Cik varēšu, mēģināšu īstenot :)

viss tiek taisīts bez kādām raksta shēmām. Taisu un sev pierakstu kā to visu redzu. Galvā sēž vēl kaudze ar idejām, kas dažbrīd vakaros neļauj gulēt :D

Paula Luīze

Jau pāris dienas pirms piedzimšanas man ik pa laikam vēderu vilka, laikam tās BH kontrakcijas. Ne ar Ralfu, ne Danu tādas man nebija bijušas. Katrā gadījuma- nekas patīkams, sevišķi, ja naktī savelk un pamosties no tā. Noliktais dzemdību datums bija 24.maijs, kas iekrita sestdienā. Bija ļoooti karstas tās pēdējās dienas. Aizbraucām divatā uz Centrāltirgu, man jau pāris dienas tā gribējās beidzot zemenes. Pabijām arī Eiroparlamenta vēlēšanās, gan Piņķos, gan Rīgā. Krišs vēl forši notizlojās – nozaudēja savu telefonu, un to  piefiksēja tikai, kad jau bijām gandrīz mājās, labi, ka sanāca sazvanīt, bija palicis Rīgā vēlēšanu iecirknī. Devās atkal atpakaļ uz Rīgu. Pēc tam aizbraucām uz vietējo ezeru nopeldēties, nebiju to darījusi laikam gadus divus, iepriekšējā vasarā kaut kā raustījos apsaldēt pupus, jo Danci baroju. Tā nu sestdienā izpeldējos, vēl ar  Krišu runājām, ka būtu labi, ja brīvdienās nesadomātu dāma dzimt, jo pa to karstumu Dzemdību namā varētu būt neforši un meitenes cālī ziņoja, ka baigi daudz dzemdētājas un ar palātām ir kā ir tur.  Man švaki nervi un ar kādu kopā dzīvot negribējas :D Pienāca svētdiena, bijām sarunājuši, ka brauksim uz Berģiem, tur vasarnīcai bija bērzs uzgāzies vētras laikā.  Diena atkal ļoti karsta, paņēmām abus puikas un braucām. Pirmo reizi arī koferi ņēmām līdzi izbraucienā. Tā man pa ceļam, gan visas dienas laikā vēderu ik pa laikam savelk, bet nu, nekas traks un regulārs nav.  Čaļi novāca vētras sekas, aizgājām uz ezeru papeldēt, ūdens kā piens. Uz muguras peldot velk uz leju :D Braucot mājās, iebraucām Kriša darbā, izdomājis, ka uz darbu negrib pirmdien iet, paņems atvaļinājumu parasto. Tomēr kuru katru dienu meitai jādzimst un ja sanāk, ka jau aizbraucis uz Rīgu uz darbu, tad vēl atpakaļ, baigais laika patēriņš sanāk. Atbraucām mājās, saku – varbūt to rīceneļļu jāpamēģina, ja kaut kam jānotiek, tad sāksies, ja nē, tad nē. Ok, mājās tāda lieta nav, pasūtīju mammai, lai braucot no darba aptiekā paņem. Viņa nošokējās vai es to nopietni, bet nu nopirka :D Izlasīju lietošanas pamācībā, ka vajagot 1-2 ēdamkarotes, bet labāk no rīta, nevis uz nakti. Bet man miera nav, ap 22 vakarā pusotru ēdamkaroti ielietoju. Noņirdzāmies par rakstīto kā tas viss notiek.

Ap 3 naktī pamodos, ka nu, vajag aiziet tur. Atgriezos gulēt, bet nu, atkal sāk vilkt vēderu. Stundu nogrozos pa gultu – sāp diezgan regulāri un ilgstoši. Ap 4 novilku kontrakciju skaitīšanas aplikāciju un sāku atzīmēt, kad un cik ilgi. Tā nu, man izrādās kontrakcijas ik pa 4-8 minūtēm un ap 50 sekundēm ilgas. Biju gaidījusi, ka arī šoreiz dzemdības sāksies ar ūdeņu noiešanu, bet meita sadomājusi citu plānu. Krišs ik pa laikam pamodās no manas staigāšanas, saku, ka būs drīz jābrauc, bet lai paguļ vēl. Ir pienācis 26.maija rīts, pirmdiena.

 Šodien no Norvēģijas ierodas brālis ar ģimeni...pirms pāris nedēļām teica, lai es sagaidu viņus un nesteidzos ar dzemdēšanu, palīdzēšot Danci pieskatīt. Izskatās, ka meita viņus būs paklausījusi :D

Ir 7 no rīta, sāku ģērbties...ir jāsāk taisīties uz Rīgu, lai neiesēstos rīta sastrēgumos. Modinu Krišu, baigi samiegojies :D Pamodinam manu māsu, kas atbraukusi, lai palīdzētu brāļa bērnus šodien pieskatīt. Pasakam, ka dodamies prom, lai pārvācas gulēt uz mūsu istabu pie Dancīša. Uztaisījām pirmsbraukšanas bildi un dodamies ceļā.

Pa ceļam iebraucām Statoilā brokastu hotdogus uzēst ar kafiju. Konrakcijas arī mašīnā ir regulāras un diezgan sāpīgas. 7.30 esam Dzemdību namā, ar visu koferi un pārējām paunām. Uzņemšanā neviena cita dzemdētāja nav. Vecmāte sapilda kompī datus, daļa jau no 2013 februāra ir. Izmēra spiedienu, nosver (esmu sasniegusi 77kg), samēra mani. Pārbauda mani uz kušetes- esot 4cm, varam doties augšā uz 7.stāvu dzemdēt. Nopriecājamies, ka šoreiz nav pa pirmsdzemdību nodaļu jādzīvo. Uzveda mūs augšā, tur priekšā mana uzskaites vecmāte – Elita Šteinberga. Nosmejamies, ka nākamajā dienā 9.30 pie viņas nebūšu uz vizīti. Bet nu, viņai maiņa jau beidzās, iedalīja mums Baibu Bernāti. Elita vēl noteica, ka esot ļoooti laba. Baiba mūs aizved uz dzemdību palātu nr.7, kurā mēs arī Danci sagaidījām J Izrunājam, kas un cik ilgi man jau ir un pieslēdz mani pie toņiem. Pirms tam laikam ienāca ar mums sapazīties arī studente – topošā vecmāte, tāda jauka meitene. Kontrakcijas palikušas retākas, bet sāpīgākas, prasu, lai Krišs apskatās līdz kādam ciparam uzkāpj, izrādās ap 40 tikai. Saku Krišam, ka davai, epidurālo piesakam. Pēc toņiem vecmāte nosaka, ka vēl epidurālajai pa agru 10 skatīsimies, kas notiek. Tā nodzīvojamies tur līdz 10, ik pa laikam ienāk studente apjautāties kā ir.  Man vēl brokastu putru ar tēju atnesa.

10 atkal man uzliek toņus, kontrakcijas joprojām retas, bet baigi sāp. Vecmāte saka, ka apskatīsies, cik atvērums. Izrādās jau 7-8cm, ar manām retajām, bet sāpīgajām kontrakcijām. Saka, ka izsauks anesteziologu, bet ūdeņus pārdursim pirms tam. Jau atstiepa tādu āķi, taisījās durt, bet pārplīsa tajā mirklī paši. Teica, ka tagad pēc ūdeņiem atvērums samazinās, jo mazais aiziet ar galvu kā korķis priekšā. Uzlika man to oksi... sistēmu pilināties, lai process neapstājas pēc epidurālās ielaišanas. Atnāca man taisīt anestēziju, šoreiz ārsts bija tāds ļoti nopietns, pa drūms tipiņš (ar Danci bija tāds jokotājs). 12 uzlika man to vadiņu mugurai, ielaida iekšā un noteica, ka ja vajag vēlvienu devu, lai laicīgi sauc, ka sajūt, ka sāk sāpēt. Šoreiz sajūtas pēc iedarbības ir savādākas. Praktikante ik pa laikam ienāk un apjautājas kā iet, kādas ir sajūtas, ka EA tiek lietota utt. (saprotama interese, pati jauna un to vēl nav pieredzējusi). Ap 13 man sāk atkal justies kontrakcijas, saku to vecmātei, viņa atbild, ka nu, tā nevarētu būt, jo vismaz pusotru stundu strādā tas viss. Kaut kur 13.20 saku, ka davai, lai pasauc dakteri uz otru devu, nu, sāp...nav tā spiediena sajūta lejā, bet tieši kontrakcija. 13.35 ielaida otru devu...bet nu, nelaiž vaļā man to sāpi. Vecmāte saka, ka paskatīsies cik tālu ir.  Šī uzreiz palec malā un saka, ka tur tik dzemdēšanas vaina, galva jau ir redzama, cerams, ka cimdus paspēs uzvilkt. Krišam saku, lai šoreiz uzreiz kaktiņā sēž, citādi man ar švakajiem nerviem būs atkal viņš jāsūta, lai mani neaiztiek un neelpo. Vecmāte noprasa vai esmu domājusi kā dzemdēt? Saku, ka abi puikas man dzimuši tradicionāli, uz galda. Viņa man noprasa, varūt es gribētu izmēģināt kā savādāk, bet man tajā mirklī tomēr nerodas sajūta, ka varētu kā savādāk sanākt. Tad nu, uzregulēja man to krēslu tā stāvāk. Paskatījos, ka pulkstesnis rāda 13.40 un lika man spiest laukā. Ar pirmo kontrakciju īsti vēl nesapratu un nekas nesanāca. Tad Baiba pastāstīja, lai pūšu S burtu, no sākuma vienā veidā, tad bija kaut kā savādāk. Un tā, man 13.46 uz vēdera uzlika glumu un slidenu bērniņu ar skaļu balsi.

Es vēl uzreiz nopētīju vai tiešām meitene un nodomāju, ka būtu smieklīgi, ja tomēr piedzimtu puika, jo visas drēbes mums rozā krāsā līdzi :D

Krišs sataisīja kaudzi ar bildēm, pārgrieza nabassaiti. Šoreiz saņēmās arī bērnu apģērbt, esot gan bijis bail.

Novērtēja pēc apgares skalas Paulu 9/10, mazā teicamniece :D

Es pēc tām 2h, ko pavadījām vēl dzemdību palātā pēc piedzimšanas, biju gatava pati kājām iet uz istabiņu, bet nu, kaut kā neļāva. Visi tik prasīja vai man galva nereibst :D

Ja pagājušo reizi man no EA aizpampa kreisā acs, tad šoreiz ciskām āda bija nejūtīga, kā pēc zobārsta apmeklējuma lūpas :D un sākumā, kad deva bija iedota, tad ejot, vilka uz kreiso pusi :D

Giveaway.. beidzot jāpiedalās :)

Giveaway no Signes Urban Glitters :)  Links- http://bit.ly/15M52jb

Follow my blog with Bloglovin

<a href="http://www.bloglovin.com/blog/8324353/?claim=264fwtzypkh">Follow my blog with Bloglovin</a>

19.02. jeb labāk iztērētie 200 lati

Saņēmos beidzot uzrakstīt kā mūsu mazais Dans ieradās.

Ar otro bērnu man arī beidzot radās skaidrība, kas ir viltus kontrakcijas, vēders kādas 2 nedēļas vakaros un pa dienu, kad vairāk pastaigāts, palika ciets kā akmens.

18.02.vakarā, kā jau katru vakaru sūdzējos Krišam cik man grūti, kā vēderu atkal tās BH kontrakcijas velk un ka arī kas jauns parādījies- staigājot sāp nevis īsti gūžas, bet tā kā cirkšņos. Nu, neko..šis kā parasti nosmējās – vai jau jābrauc? Un aizgājām gulēt. To nakti pat tīri labi nogulēju.

Kā jau katru darbadienas rītu, abi mani lielie vīrieši- Krišs un Ralfs cēlāš no rīta un devās uz darbu un skolu. Es pusmiegā dzirdēju, ka šie taisās. Pirmais aizgāja kā vienmēr Ralfs, tad ap 8:20 Krišs izgāja.

Tā nu, es grozos pa gultu, lai labāk varētu iekārtoties uz tālāku miegu, bet sajūtu, ka starp ciskām kaut kāds slapjums. Nodomāju- varbūt pastiprināti svīstu, kā jau tām grūtniecēm gadās, bet nu, jāpaskatās. Tad arī sapratu, ka tā nav nekāda svīšana, pa daudz tas slapjums. Labi, ka kā reizi pirms pāris dienām biju bērnu gultiņā ielikusi mitrumu uzsūcošo paladziņu, tip ar domu – guļot tak nekādi ūdeņi nesāks iet, bet nu, labāk nolikt pa rokai, jo vecmāte teica, ka 20min.jāpaguļ, ja pārplīst ūdeņi. (Lieki teikt, ka slinkums dēļ, to paladziņa atnešanu no sunim iepirktās pakas biju novilkusi līdz pēdējam). Pavelku sev to apakšā, apguļos uz sāna un ņemu klausuli, lai tam Krišam zvanītu.

6dienas vakarā bijām skatījušies pa tv3 Leduslaikmetu, kur mamutene dzemdēja un nosmējām, ka es arī viņam teikšu persiks, kad viss sāksies :D . Ņemu un zvanu, par persiku protams es aizmirsu (ak, mana labā atmiņa). Prasu šim – cik tu tālu esi ticis? Dzirdu pretī priecīgi satrauktu balsi – kas, beidzot jābrauc? Nosaku- jā, jā, tikko ūdeņi sāka iet, dodies tik atpakaļ. Viņš tik nosaka- man kā reizi šodien tā negribējās iet uz darbu :D. Tā nu, viņš ir klāt pēc pāris minūtēm, izrādās ticis bij kā reizi līdz pieturai tikai. Sāk viņš tāds satrauks staigāt pa dzīvokli un prasīt, kas vēl jāieliek man koferī. Es tik guļu uz sava sāna un stāstu- paņem vēl to un šito un beidz stresot, man vēl jāpaguļ tās 20min., tad arī brauksim (atklātā streptokoka dēļ vajadzēja doties laicīgi uz DzN, lai var AB laist iekšā). Kamēr es gulšņāju viņš ir paspējis sakārtot līdz galam manu somu un pa starpai iziet uz balkona kādas 2 reizes uzpīpēt..laikam nervi bik liek sevi manīt :D Es jocīgā kārtā esmu baigi mierīga, ieeju vēl cālī atskaitīties, ka mēs beidzot braucam puikam pakaļ J Lēnā garā saģērbjos, noņirdzamies par manu pamerbiksi un pošamies uz izeju.

Uztaisam pēdējo manu pirmssadalīšanās bildi ar koferi un dodamies uz mašīnu. Naktī ir snidzis, nākas vēl sniegu un ledus kārtu kasīt nost. Pirms braukšanas Krišam atkal protams jāuzpīpē...tāds nervozs, pirmais bērns un dzemdības viņam priekšā :D

Pēc pāris minūtēm pieripinamies pie DzN un meklējam, kur auto novietot. Ir apmēram 9:30, kad iepeldam uzņemšanā. Tur liek nedaudz uzgaidīt, kad atbrīvosies vecmāte kāda. Atdodu savus zābakus un jaku Krišam, lai aiznes uz auto un ar vecmāti aizpildam manus datus, izjautā, nomēra, nosver. Un tā kā man nav kontrakcijas, tad nosūta mani uz grūtnieču nodaļu un Krišu pagaidām uz mājām. Sarunājam, ka viņš aizbrauks Ralfam pakaļ uz skolu un gaidīs manu ziņu, kad jādodas atpakaļ.

Nedaudz pirms 11 mani uzved uz 5.stāvu, uz grūtnieču nodaļu un ieliek divvietīgā palātā, kur aiz sienas viena dāma jau gulēja. Atnāk māsiņa un man toņus uzliek un paralēli sistēmu pirmo ar ab laiž iekšā. Toņos dzemdes aktivitāte uzlec brīžiem līdz 50, bet pagaidām nekādas sāpes nav. Ūdeņi man tek ļoti daudz- kā pati vai mazais iekšā pakustas, tā tik līst laukā. Esmu jau otro pamperbiksi nomainījusi. 12:30 mani izsauc uz apskati pie dakteres. Esot man sānu ūdeņi plīsuši un tā kā man ir pozitīvs tas koks un nav labi vilcināt vēršanos, tad man priekšējos ūdeņus pārdur un šie tik līst un līst laukā- esot ļoti daudz man. Ieliek vēl ceturtdaļu kaut kādu tableti, kurai nosaukumu protams es vairs neatceros, bet lai veicinātu vēršanos. Ap 13:30 atkal man uzliek toņus un 15 nākamo sistēmu ar ab, šoreiz gan māsiņa ar šprici ielaiž katetrā. Visu šo laiku garlaikojos un watsappā čatoju tad ar brāļa sievu Norvēģijā, tad ar Krišu, kurš tik prasa- nu, kad varēs braukt? Sūtu viņiem visādas bildes no palātas :D Pamazām parādās sāpītes, līdz ar to arī apkārt viss sāk tracināt. Sūdzos savējiem, ka dāma aiz sienas nu, tā krāc..neesmu nevienu sievieti tā krācam dzirdējusi. Kad uznāk sāpe, tad liekas, ka mest viņai ar kaut ko varētu :D Tā nu staigāju pa to palātu turpu šurpu..tur vēl nežēlīgi karsts, tik rauju vaļā logu ik pa laikam. Ēst nežēlīgi sāk gribēties, esmu pa šo laiku tikai vienu lielo jogurtu uzēdusi, kas no mājām bij paņemts līdzi. Zvanu uz mājām, lai šis iebrauc veicī man kko ēdamu paņem un brauc šurpu, jo apmeklētāju laikā šķiet var te staigāt visi, jo istabas kolēģei vīrietis kaut kāds atnāca ar Rimi maisu ar paiku. Tur es tālāk atkal ar savām kontrakcijām besos, krīt uz nerviem, ka kaimiņiene skaļi kko dzer un ēd :D Bet nu, man arī ikdienā daudz kas krīt uz nerviem :D

Pienāk pulkst.17 un izsauc beidzot pie doka uz pārbaudi. Nomainījusies daktere, šitā kaut kā man netīk, bet ceru, ka ilgi mani neturēs tur vairs. Dzirdu, ka visas, kurs nāk laukā tiek šūtītas uz 7.stāvu, eju priečīga iekšā un ceru, ka arī būšu tik daudz atvērusies, lai dotos augšā :D Jesss...ir 4cm un var šīs viesmīlīgās telpas pamest. Sanitāre piedāvā vai negribot uzēst, jo augšā neko nedošot. Ok, bet nu, jāpagaida vēl pusstunda līdz vakariņām. Fiksi savācu savas mantas pa palātu, negribas tur ilgāk palikt :D Bet sāk nākt sāpes virsū ik pa kādām 4-5 minūtēm. Staigāju pa gaiteni, pa palātu un priecīga rakstu Krišam, ka laiž augšā. Aizeju uzēst fantastiskās DzN vakariņas- ceturtdaļa tomāta un gabaliņš omletes :D tikmēr Krišs ir ieradies un gaidam sanitāri, kas vedīs augšā.

7.stāvā glauni...mūs sagaida vecmāte Ilze. Ieved lielā plašā dzemdību istabā. Tā kā man toņi kādu laiku nav klausīti, tad pieslēdz pie tā aparāta mani. Vecmāte nosaka, ka man dzemdes kakls nav īsti mīksts, iebliež Nošpas šprici dibenā. Sāpes man paliek arvien spēcīgākas, vērojam aparāta rādījumus, vīrietis brīnās kā tā es zinu, ka tūlīt cipari leks augšā :D Vecmāte man piedāvā vai nevēlos DzN dzemdējamo kreklu, esot viņiem tādi forši. Saku, ka man līdzi ir, vilkšu to. Uzmaucu mugurā un 18:30 pēc viņas ieteikuma, ka dušā labi, eju izmēģināt. Tiešām sāpes mazāk jūt. Tā nu, tur sataisu gandrīz kā pirti, viss ir tvaikos. Uz 19 man kārtējā ab deva un mani aicina no dušas laukā. Vecmāte atkal piedāvā to dzemdību kreklu..nodomāju, nu, ja jau tik neatlaidīgi piedāvā, tad jāpaņem, lai viņa atslābst :D Iedod tāds zaļos toņos, tīri foršs. Saņemu savas ab un viņa paskatās man atvērumu, esot 5cm. Man iestājas besis-nu, kā tā var, ka pa divām stundām tikai 1cm klat pienācis, bet man tak nejēgā sāp jau. Aizvelkos atkal uz dušu, jo tur tomēr vieglāk tās sāpes paciest. Izrādās tikmēr Krišs prasījis vecmātei par EA, par tās plusiem un mīnusiem un ja mēs ņemam, kad tas ir jāizlemj. Vecmāte tā mierīgā balsī pateikusi- tagad. Šis ienāk pie manis dušas telpā un prasa vai ņemam vai nē, ka mums tas tagad jāizlemj. Saku- man jau tā sāp, bet ir tikai puse, davai, ņemam. Tiek izsaukts anesteziologs, kas 19:20 ir klāt un visādi jokodamies, ieliek man mugurā to katetru, un ielaiž. Jāguļ tagad esot uz muguras, lai vienmērīgi ieplūst. Pieslēdz man vēl divas sistēmas, kas tas ir, man jau vairs neinteresē, jo 19:30 man paliek tik labi :D Sāk vēders niezēt, vecmāte norāda, ka tas nozīmē, ka ir ļoti labi ielikta EA. Sāk man arī rokas tirpt, pakasu padusi un nejūtu viņu, nosmejamies abi, ka man kā pie zobārsta pēc šprices, tā jocīgā tirpoņa un nejūtība. Tā nu guļu ar sistēmu savu un jūtu, ka man kreisā acs paliek jokaina, liekas, ka pampst ciet, prasu Krišam, tok pampst vai man gļuko? Nu, esot tāda rozīga. Nu, ok, ja bik rozīga, tad rozīga. Izpilinās man vienas zāles, paliek pīkstošs stabs ar citu sitēmu, nu es varot celties un aiziet līdz WC. Pirms tam man vecmāte paskatās atvērumu- esot nepilni 10cm. Es šokā, kā tik ātri? (ar pirmo puiku man arī bija EA, bet man 2 reizes laida iekšā, viss ļoti lēni notika). Aizsūta mani pirms tam uz WC ar to stabu. Tur ieraugu sevi spogulī...un ta saucas mazliet rozīga acs?? Sarkana kā ābols rudenī un vēl aizpampusi.  Vecmāte saka, ka pirmo reizi redzot, ka no EA tāda reakcija.  Tā nu, ap 20:45 sāk gribēties paspiest. Pastāvu bik kājās pāris sāpes, pagaidu kamēr Krišs kopā ar vecmāti un praktikanti saliks gultu kā vajag (ja, mums sākumā uzprasīja vai neiebilstam pret praktikantes klātbūtni). Tad nu, rāpjos tur augšā un sākam ķerties pie ārā dabūšanas.

Šoreiz EA ļoti laba, darbojas visu izspiešanas laiku, jūtu, ka nāk kontrakcija, bet pati sāpe nav. Jā, galvu bija dabūt laukā visgrūtāk- vecmāte tik saka- nu, vēl mazliet, mazliet.. un es tik elpoju to galviņu laukā, bet man nekas nesanāk, liekas- nu, kāds bišķīt. Sajūta, ka kādu stundu tur ar galvu cīnos. Un Krišs tik elpo līdz ar mani, kas man šak krist uz nerviem, noburkšķu, lai izbeidz. Tad viņš man matus glauda, arī tas man sakrīt uz neviem, atkal noburkšķu, lai mani vispār neaiztiek un paiet nost stūrītī pastāv.  Tā 21:15 uz mana vēdera nokļūst Dans, viegli iezilgans, jo nabas saite bija 1x ap kaklu. Bet ātri vien sāk raudāt. Laimīgais tēvs pēc brīža pārgriež nabassaiti un bērns tiek paņemts uz sakopšanu. Vēlāk Krišs atzīstas, ka viņam rokas sākušas trīcēt, kad bijis jāmeklē ko mugurā dot vilkt J

Tikmēr es placentu piedzemdēju. Ienāk dežūrējošais ārsts uzspiež man pāris reizes uz vēdera un nosaka, ka viss ir labi. Vēlāk nospriedām, ka laikam maiņa beidzās, jo viņš tika ierakstīts ka ginekologs, kas dzemdībās piedalījās, bet vēlāk uz šūsanas darbiem bija mums tāda jauna daktere. Nu, jā...šūšana. Šoreiz, par laimi, man esot tikai nelies dzemdes kakla plīsums un ārpusē sīkas skrambas, ko lauku slimnīcās nešūtu, bet vecmāte ar dakteri nosaka, ka labāk sīkas šuves uzlikt, būs pašai vieglāk pirmajās dienās. Atsāpināšana man sāp vairāk ka viss cits šajās dzemdībās, sāp katrs pieskāriens tur. Bet kad pūšamais un šprice iedarbojusies, šūšana vairs nav jūtama. Praktikante mani notīra un gaidu, kad man iedos manu Danu J

Paliekam līdz 23 dzemdību palātā, Dans uzēd pirmo maltīti un aizmieg. Dabūjam pagaidām pēdējo brīvo sakarīgo istabiņu (biju jau iepriekš noteikusi, ka boksos negribu un ar kādu kopā arī nē..man nervi švaki :D ). Atstums man sēžamkrēslu, ar ko ved uz palātu. Bet man gribas celties kājās un pašai doties, neļauj. Visu laiku tik man prasa- tev galva nereibst? Nu, nereibst. Man sajūta, ka varētu iet ballēties, tik daudz enerģija iekšā :D

Tiekam 3.stāvā, tur mums bērnu māsa ātros tempos izstāsta un parāda ko ar bērnu un kā darīt. Pošamies uz gulēšanu, bet man līdz 3 naktī miegs nevienā acī..tik klausos kā mazais kaut ko murmina, Krišs grozās neērtajā gultā :D Arī dušā paspēju ieiet.

Un tajā vakarā nospriežam- tie ir mūsu labāk iztērētie 200 lati!!! Un labi, ka paņēmu to EA uz tiem 5cm, nevis agrāk, tad diezin vai būtu man līdz beigām viņa iedarbojusies. Šādas dzemdības man tīri labi patika J

Vēlāk, jau mājās, Krišs nosaka, ka brīžos, kad esot izgājis pēc kafijas gaitenī, bijis šausmās kā no citām dzemdību istabām skanējuši kliedzieni. Ka mūsējās tādas klusas bijušas, tik ar manu burkšķēšanu brīžiem :D

 
Tā 19.02.2013 plkst.21:15 DzN pasaulē ieradās Dans :)

12.02.

Gaidam...
Jau otro dienu muguru velk un vēders ik pa laikam savelkas kā bumba. Iepriekšējo nakti izrādās Krišs domājis, ka jābrauc tūlīt..jo es te staigājot visu laiku apkārt un speciāli neļaujot viņam gulēt :D Neko, ierāvu divas Nošpas un nogulēju nakti.
Varbūt izmēģināt trepju teoriju šovakar? :D noskriet no 8.stāva un mēģināt uzskriet??? Gribās ietrāpīt uz to 13.02. ļooooti ...

Vakar bija zvans no Kristīnes, ka man esot lapele no pasta par vēstuli, aiztuntulēju šodien pakaļ...no tiesas pavēste, esot man jāierodas 20.02. plkst.13:00 tiesā...hmmm... interesanti būtu :D Sazvanīju tiesu, ka nu, 99,99% ka nebūšu, ka jādzemdē tuvākajās dienās. Tad man esot jāraksta iesniegums par tiesas pārcelšanu un zīmi no doka vajag pievienot ar apstiprinājumu.

Izaicinot likteni - uz rītdienas 12:00 man interneta pieslēgums pasūtīts :D
Puisis izdomās nākt laukā rīt  vai atliks to uz vēlāku datumu?? Twitterā horoskops man saka- STRĒLNIEKS.Visapkārt dzīve kūp un vārās, visapkārt, bet ne pie jums! Neuztraucieties, nedēļas beigās saņemsiet savu ekšena devu!

Viss interesantākais vēl tikai priekšā... :D

Nav vēl īstais datums

Tā diena nāk arvien tuvāk un tuvāk. Bet pagaidām izskatās, ka puisim vēl neviens datums īsti nav iepaticies. Likās, ka nu, tak- palicis tāds mierīgs pēdējās dienas...bet šonakt izpaudās- kādu disko pa iekšu taisīja visu nakti. Tik ap 5 no rīta atļāva man pagulēt. Pat Krišs no tās vēdera ballītes naktī pamodās. Nav lieki jāsaka, ka galva šodien kā spainis.
Izskatās, ka uz otrās grūtniecības beigām esmu sapratusi- kas ir tās leģendārās BH kontrakcijas...vēders pēdējās dienas ik pa laikam kā akmens paliek. Vēl viens solis tuvāk.
Jau nedēļas divas ir nepacietība- gribas to mazo ātrāk satikt. Tur savu artavu protams dod arī tas, ka es baigi liela esmu palikusi, vēders kā bumba. Ar Ralfu tik lielu neuzaudzēju :D Arī vecmāte katrā vizītē galvu nogroza pēc manis nosvēršanas un nomērīšanas - būšot puika brangs.
Bij man galvā izstrādājies plāns, ka ideāli būtu, ja viss sadalīšanās process aizsāktos 09.02., sestdienas naktī...bet protams es varu plānot visu ko.
Jāiet atkal pa jaunu manikīrs izveidot, pag.nedēļ tapušais sācis pabojāties. Randiņam tomēr jāgatavojas :))