Jau pāris dienas
pirms piedzimšanas man ik pa laikam vēderu vilka, laikam tās BH kontrakcijas.
Ne ar Ralfu, ne Danu tādas man nebija bijušas. Katrā gadījuma- nekas patīkams,
sevišķi, ja naktī savelk un pamosties no tā. Noliktais dzemdību datums bija
24.maijs, kas iekrita sestdienā. Bija ļoooti karstas tās pēdējās dienas. Aizbraucām
divatā uz Centrāltirgu, man jau pāris dienas tā gribējās beidzot zemenes.
Pabijām arī Eiroparlamenta vēlēšanās, gan Piņķos, gan Rīgā. Krišs vēl forši
notizlojās – nozaudēja savu telefonu, un to
piefiksēja tikai, kad jau bijām gandrīz mājās, labi, ka sanāca sazvanīt,
bija palicis Rīgā vēlēšanu iecirknī. Devās atkal atpakaļ uz Rīgu. Pēc tam aizbraucām
uz vietējo ezeru nopeldēties, nebiju to darījusi laikam gadus divus,
iepriekšējā vasarā kaut kā raustījos apsaldēt pupus, jo Danci baroju. Tā nu
sestdienā izpeldējos, vēl ar Krišu
runājām, ka būtu labi, ja brīvdienās nesadomātu dāma dzimt, jo pa to karstumu
Dzemdību namā varētu būt neforši un meitenes cālī ziņoja, ka baigi daudz dzemdētājas
un ar palātām ir kā ir tur. Man švaki
nervi un ar kādu kopā dzīvot negribējas :D Pienāca svētdiena, bijām sarunājuši,
ka brauksim uz Berģiem, tur vasarnīcai bija bērzs uzgāzies vētras laikā. Diena atkal ļoti karsta, paņēmām abus puikas
un braucām. Pirmo reizi arī koferi ņēmām līdzi izbraucienā. Tā man pa ceļam,
gan visas dienas laikā vēderu ik pa laikam savelk, bet nu, nekas traks un
regulārs nav. Čaļi novāca vētras sekas,
aizgājām uz ezeru papeldēt, ūdens kā piens. Uz muguras peldot velk uz leju :D
Braucot mājās, iebraucām Kriša darbā, izdomājis, ka uz darbu negrib pirmdien
iet, paņems atvaļinājumu parasto. Tomēr kuru katru dienu meitai jādzimst un ja
sanāk, ka jau aizbraucis uz Rīgu uz darbu, tad vēl atpakaļ, baigais laika
patēriņš sanāk. Atbraucām mājās, saku – varbūt to rīceneļļu jāpamēģina, ja kaut
kam jānotiek, tad sāksies, ja nē, tad nē. Ok, mājās tāda lieta nav, pasūtīju
mammai, lai braucot no darba aptiekā paņem. Viņa nošokējās vai es to nopietni,
bet nu nopirka :D Izlasīju lietošanas pamācībā, ka vajagot 1-2 ēdamkarotes, bet
labāk no rīta, nevis uz nakti. Bet man miera nav, ap 22 vakarā pusotru
ēdamkaroti ielietoju. Noņirdzāmies par rakstīto kā tas viss notiek.
Ap 3 naktī
pamodos, ka nu, vajag aiziet tur. Atgriezos gulēt, bet nu, atkal sāk vilkt
vēderu. Stundu nogrozos pa gultu – sāp diezgan regulāri un ilgstoši. Ap 4
novilku kontrakciju skaitīšanas aplikāciju un sāku atzīmēt, kad un cik ilgi. Tā
nu, man izrādās kontrakcijas ik pa 4-8 minūtēm un ap 50 sekundēm ilgas. Biju
gaidījusi, ka arī šoreiz dzemdības sāksies ar ūdeņu noiešanu, bet meita
sadomājusi citu plānu. Krišs ik pa laikam pamodās no manas staigāšanas, saku,
ka būs drīz jābrauc, bet lai paguļ vēl. Ir pienācis 26.maija rīts, pirmdiena.
Šodien no Norvēģijas ierodas brālis ar ģimeni...pirms pāris nedēļām teica, lai
es sagaidu viņus un nesteidzos ar dzemdēšanu, palīdzēšot Danci pieskatīt.
Izskatās, ka meita viņus būs paklausījusi :D
Ir 7 no rīta,
sāku ģērbties...ir jāsāk taisīties uz Rīgu, lai neiesēstos rīta sastrēgumos.
Modinu Krišu, baigi samiegojies :D Pamodinam manu māsu, kas atbraukusi, lai
palīdzētu brāļa bērnus šodien pieskatīt. Pasakam, ka dodamies prom, lai
pārvācas gulēt uz mūsu istabu pie Dancīša. Uztaisījām pirmsbraukšanas bildi un
dodamies ceļā.
Pa ceļam
iebraucām Statoilā brokastu hotdogus uzēst ar kafiju. Konrakcijas arī mašīnā ir
regulāras un diezgan sāpīgas. 7.30 esam Dzemdību namā, ar visu koferi un
pārējām paunām. Uzņemšanā neviena cita dzemdētāja nav. Vecmāte sapilda kompī
datus, daļa jau no 2013 februāra ir. Izmēra spiedienu, nosver (esmu sasniegusi
77kg), samēra mani. Pārbauda mani uz kušetes- esot 4cm, varam doties augšā uz
7.stāvu dzemdēt. Nopriecājamies, ka šoreiz nav pa pirmsdzemdību nodaļu jādzīvo.
Uzveda mūs augšā, tur priekšā mana uzskaites vecmāte – Elita Šteinberga.
Nosmejamies, ka nākamajā dienā 9.30 pie viņas nebūšu uz vizīti. Bet nu, viņai
maiņa jau beidzās, iedalīja mums Baibu Bernāti. Elita vēl noteica, ka esot
ļoooti laba. Baiba mūs aizved uz dzemdību palātu nr.7, kurā mēs arī Danci
sagaidījām J Izrunājam,
kas un cik ilgi man jau ir un pieslēdz mani pie toņiem. Pirms tam laikam ienāca
ar mums sapazīties arī studente – topošā vecmāte, tāda jauka meitene.
Kontrakcijas palikušas retākas, bet sāpīgākas, prasu, lai Krišs apskatās līdz
kādam ciparam uzkāpj, izrādās ap 40 tikai. Saku Krišam, ka davai, epidurālo
piesakam. Pēc toņiem vecmāte nosaka, ka vēl epidurālajai pa agru 10
skatīsimies, kas notiek. Tā nodzīvojamies tur līdz 10, ik pa laikam ienāk
studente apjautāties kā ir. Man vēl
brokastu putru ar tēju atnesa.
10 atkal man
uzliek toņus, kontrakcijas joprojām retas, bet baigi sāp. Vecmāte saka, ka
apskatīsies, cik atvērums. Izrādās jau 7-8cm, ar manām retajām, bet sāpīgajām
kontrakcijām. Saka, ka izsauks anesteziologu, bet ūdeņus pārdursim pirms tam.
Jau atstiepa tādu āķi, taisījās durt, bet pārplīsa tajā mirklī paši. Teica, ka
tagad pēc ūdeņiem atvērums samazinās, jo mazais aiziet ar galvu kā korķis
priekšā. Uzlika man to oksi... sistēmu pilināties, lai process neapstājas pēc
epidurālās ielaišanas. Atnāca man taisīt anestēziju, šoreiz ārsts bija tāds ļoti
nopietns, pa drūms tipiņš (ar Danci bija tāds jokotājs). 12 uzlika man to
vadiņu mugurai, ielaida iekšā un noteica, ka ja vajag vēlvienu devu, lai
laicīgi sauc, ka sajūt, ka sāk sāpēt. Šoreiz sajūtas pēc iedarbības ir savādākas.
Praktikante ik pa laikam ienāk un apjautājas kā iet, kādas ir sajūtas, ka EA
tiek lietota utt. (saprotama interese, pati jauna un to vēl nav pieredzējusi). Ap
13 man sāk atkal justies kontrakcijas, saku to vecmātei, viņa atbild, ka nu, tā
nevarētu būt, jo vismaz pusotru stundu strādā tas viss. Kaut kur 13.20 saku, ka
davai, lai pasauc dakteri uz otru devu, nu, sāp...nav tā spiediena sajūta lejā,
bet tieši kontrakcija. 13.35 ielaida otru devu...bet nu, nelaiž vaļā man to
sāpi. Vecmāte saka, ka paskatīsies cik tālu ir.
Šī uzreiz palec malā un saka, ka tur tik dzemdēšanas vaina, galva jau ir
redzama, cerams, ka cimdus paspēs uzvilkt. Krišam saku, lai šoreiz uzreiz
kaktiņā sēž, citādi man ar švakajiem nerviem būs atkal viņš jāsūta, lai mani
neaiztiek un neelpo. Vecmāte noprasa vai esmu domājusi kā dzemdēt? Saku, ka abi
puikas man dzimuši tradicionāli, uz galda. Viņa man noprasa, varūt es gribētu
izmēģināt kā savādāk, bet man tajā mirklī tomēr nerodas sajūta, ka varētu kā
savādāk sanākt. Tad nu, uzregulēja man to krēslu tā stāvāk. Paskatījos, ka
pulkstesnis rāda 13.40 un lika man spiest laukā. Ar pirmo kontrakciju īsti vēl
nesapratu un nekas nesanāca. Tad Baiba pastāstīja, lai pūšu S burtu, no sākuma
vienā veidā, tad bija kaut kā savādāk. Un tā, man 13.46 uz vēdera uzlika glumu
un slidenu bērniņu ar skaļu balsi.
Es vēl uzreiz nopētīju vai tiešām meitene un
nodomāju, ka būtu smieklīgi, ja tomēr piedzimtu puika, jo visas drēbes mums rozā
krāsā līdzi :D
Krišs sataisīja
kaudzi ar bildēm, pārgrieza nabassaiti. Šoreiz saņēmās arī bērnu apģērbt, esot
gan bijis bail.
Novērtēja pēc
apgares skalas Paulu 9/10, mazā teicamniece :D
Es pēc tām 2h, ko
pavadījām vēl dzemdību palātā pēc piedzimšanas, biju gatava pati kājām iet uz
istabiņu, bet nu, kaut kā neļāva. Visi tik prasīja vai man galva nereibst :D
Ja pagājušo reizi
man no EA aizpampa kreisā acs, tad šoreiz ciskām āda bija nejūtīga, kā pēc
zobārsta apmeklējuma lūpas :D un sākumā, kad deva bija iedota, tad ejot, vilka
uz kreiso pusi :D
